viss mainīsies, es ticu!

Manā apziņā iezogas kaut kas mazs un konkrēti pastāv uz to, ka sāksies pārmaiņas. Lielas. Milzīgas. Nespēju pat raksturot. Nezinu vai pat uz labo, bet zinu, ka mainīsies.
Šodien ir pēdējā piektdiena šajā gadā. Sēžu un neticu tam, kas notiek. Gads ir paskrējis. Tāda sajūta, ka aizvakar ar meitenēm sēdējām, dzērām Malibu un sagaidījām šo - 2011. Lai apkopotu šī gada notikumus, man nepietiktu spēks un kādam vaļas to visu izlasīt. Prieku, dusmas, asaras, smieklus, sāpes un nebeidzamo laimes sajūtu, kas mani nepamet visu šo gadu. Ir gājis kā pa kalniem. Bet, neesmu rokas nolaidusi. Drīzāk, man vienmēr ir bijis kāds, kas rokas patur gaisā manā vietā. Neļāva atkāpties un cīnīties. Šis ir bijis cīņas gads. Cīņa pašai ar sevi, savām sāpēm un priholoģiskajiem pārdzīvojumiem. Tiekties pēc kaut kā.
Skolai šosemestrs esmu/biju konkrēti uzmetusi, brīnos kā sanācu vispār sekmīga. No četriem skolas mēnešiem skolā biju +/- divus mēnešus, domāju, ka pat ne tik daudz. Manai slimošanai "jāpateicas". Skolā no visiem dzirdēju tikai vienus vārdus - GALVENAIS IR BŪT VESELAI! Pēc tā arī tiecos un tiekšos arī nākošo gad.
Gada pēdējās dienās vienmēr cilvēki viens otram ko dāvina, saka kaut ko labu un novēl labu vēlējumus nākošam gadam. Man arī ir ko teikt, mēģināšu Jums visiem pateikties šeit.
Mammū? Tētī? Jums tik pat lielu pacietību un izturību. Ar mani šogad nav gājis viegli. Jo vairāk problēmu, jo lielāka problēma un lielāks kašķis es palieku.
Paldies manam dārgumiņam. Par atbalstu, par priekiem, par mīļumu, par visu, jo bez Tevis šis gads būtu bijis dubultā grūts. Es nekad neesmu bijusi viena. Esmu lutināta un bužināta. Lai arī ir gājis visādi, Tu jau zini, ka mīlu. Un, sveiciens vārda dienā (hug)
Annā? Tik liela pacietība, kas ikdienā Tev ir nepieciešama ar mani, uhh. Spēja izturēt manu čīkstēšanu un pīkstēšanu. Brīnos, ka pēc šī gada Tu vēl aizvien esi man blakus. Es novērtēju. (hug)
Evelīnai par sapratni un dusmu neizlaišanu, kad esmu ieņēmusi viņas gultu. :D
PALDIES VISIEM, KURI CĪTĪGI LASĪJUŠI MANU BLOGU, KAS BIJUŠI AR MANI ŠAJĀ GADĀ. PALDIES VISIEM, KAS MANI NECIEŠ UN ĻOTI LABI DER MANAM FONAM.
Un visiem novēlu sagaidīt tā, lai vecgadu vakaru var ar prieku acīs atcerēties. Mana rausīša - pūķīša gads. pšsss. Lai gada mijā piepildas viss, ko sirsniņa kārojusi. Nedarīt otram to, ko negribi, lai dara Tev. Darbīgu un panākumiem bagātu 2012. gadu. Priekā, mīļie! :)

divdesmit sestais

Priecīgus otros Ziemassvētkus. Vakars klāt un svētki jau gandrīz garām. Kā ar galvas mājienu - viss ir palicis atmiņās. Patīkamās. Šogad svētkus pavadīju ciemos. Mamma strādāja un, lai es viena nesēdētu ieslēgusies istabā, mani savāca. Mani uzmundrināja un vakaru padarīja brīnišķīgu. Divdesmit ceturtais jau bija paspēts sabojāt, neticēju, ka izdosies labot. Bet, IZDEVĀS!
Danielas citāti mani noveda līdz nevaldāmiem smiekliem.
Ko runājam, saku, ka man zilums, mani apbižo. Gaidīju kārtējo aizstāvošo vārdu, bet Daniela tā pagriežas un vienkārši. "Madariņ, Tev gan ir nepaveicies." Man vienkārši NEBIJA KO TEIKT.
Divdesmit piektā datuma vakarā visi sēžam, skatāmies Tv, tiekam 10865x reizi salaulāti ar Danielas palīdzību. "Daniela: Šī Jums ir īpaša diena!" Bet, bija arī! Tā kā ar bomi pa galvu. Mūsu datums. Daniela uzminēja, bet viņai sanāk. Brīžiem liekas, ka pa nopietno, bet tāda aktrise. Bet ko es, es izplūstu smieklos un nespēju parunāt.
Jums ir bijusi tāda sajūta, ka blakus kādam, jūs jūtaties vislabāk, visdrošāk, vismīlētākā? Lai kā mums ietu, bet es jūtos tik labi. To nevar vārdiem izstāstīt. Bet, tas ir jājūt pašiem, jāizbauda, lai sapratu, par ko es te runāju. Es gribu mūžīgi būt pati dārgākā, nekad neaizmirst, kā tas ir, kad ejot garām Tevi sabučo,uzšauj pa pakaļu, sabiedrībā iedod roku un Tu nejūties viena. Negribu, lai iestājas attiecībās ikdienas rutīna. Tā ir cita pasaule, kur tādām lietām nav vietas. Ja tāda iestājas, visam ir jābeidzas. Kāda jēga skatīties uz otru, kad nerodas nekāda vēlme samīļot? Skatos uz vecākiem un neredzu prieku viņu acīs. Protams, ir reizes, kad tētis mammu paņēmis aiz kājām, ar galvu uz leju tur un mamma smejas kā jauna meitene, it kā svešinieks pievērstu uzmanību. Bet, cik bieži tā ir? Kāpēc? Man tā nepatīk! Es tā negribu! Ja tā būs, manī iestāsies panika. Šoreiz gribas teikt - NEKAD! Pie velna! :)
Visus svētkus nepavadīju mājās, šodien ierodoties mani apceļ vecāki. Viņiem vispār neinteresē, bet paķircināt patīk.
Vēl piecas dienas un vēl viens gads būs galā. Prieki, smiekli, asaras, sarunas.. viss, kas bijis ir papildinājis mūsu dzīves. Mēs mācamies no izdarītā, dzirdētā. Novēlu Jums visiem augt no citu kļūdām un savā dzīvē kļūdas nepielaist. Un, ja arī sanāk, tad no tām mācīties. Cīnīties un nepadoties. Visam ir savs laiks. Ja ne tagad, tad vēlāk pienāks. TICIET MAN! Priekā! :)

Ko tu tik dusmīga šodien? Ar kreiso kāju no slotas nokāpi?

Nedēļa aizgājusi ballējoties vien. Negauzīšos, ka nemaz nebija forši, jo no malas jau nepateiksi. Dejoju un priecājos, nelaidīšu garām padejot.
Lai arī, savas skolas balle man patika daudz vairāk kā ģimnāzijas, katrā ballē bija visādi jociņi, kuru dēļ katrai ballei iezīmējās savi plusiņi. Skolas ballē sen nesatikti cilvēki, tiku izgriezta, izrunājusies un priecīga par vakaru. Mūsu skolā ir tāda gaisotne, kas velk uz dejām. Kājas nogurušas un miegs aizmucis no pozitīvi uzņemtā lādiņa. Viss bija tiešām forši, tikai pietrūka viens liels dārgums blakus. Kurš nevis mani izgrieztu, bet es viņu.Neļaus lēnām pagulšņāt arī ballē. Ko padarīsi, kāda ir, tāda jāmīl. Toties, ģimnāzijas ballē man šī laime tika, hi. :)
Vakar gāju gulēt ar domu, ka rakstīšu Annai un teikšu, ka neiešu. Es tak nepiecelšos, es tak negribēšu, nēnēnē. No rīta cēlos laicīgāk ar domu, ka jāiet un jādara, nav ko slinkot. Ieraugot tantes acis, cik priecīga bija par dāvaniņu, aizmirsās viss. Un laiks laukā, ahh.. Tā ir pasaka, lai neteiktu vairāk! Es nezinu, kas tā ir par smaržu laukā, bet es jūtos tā.. gluži kā iemīlējusies. Tam pat pavasari nevajag! Dievīgi. Vārdiem neaprakstāmi. Ja es visu dienu negaidītu kurjeru, es būtu laukā - VISU DIENU, VISŪUUU! Rīt vēl sola mīnusus un atkal jau viss pazudīs. Rīt es lēkāšu pa lauku. Tikai nedomājiet neviens man sabojāt garsatāvokli. NOŠAUŠU UN PAKĀRŠU! ( vispār es jokoju, bet vienalga nemēģiniet to darīt!!! )
Beidziet gausties, pūsties un besīties par lietām, ko NEVAR MAINĪT! Nav tak vērts bojāt sev un citiem dienu! :)

kšss

Pus stundu stāvēja atvērta - tukša lapa. Man nav ko teikt. Vispār jau ir, bet visa ir tik daudz, ka nezinu ar ko, lai sāku. Ir pagājušas 17 dienas no pēdējā ieraksta, laiks ir pagājis, bet liekas, ka nekas nav mainījies.
Šonedēļ esmu paņēmusi brīvu, ne jau tāpēc, ka negribētu iet atpūsties skolā, jo tāpat nekas nenotiek (īstenībā, arī tāpēc) , bet nav jau jēga, nobumbulēt savu dārgo laiku. Neesmu tikusi ar veselību galā, esmu vīrusu savācēja. Esmu konstatējusi, ka vienīgais, ar ko man nav problēmu, ir mans asinsspiediens, kas pēdējā gada laikā ir bijis normāls. Par pārējo es neizteikšos. Vakar veiksmīgi esmu uzzinājusi manu zilumu cēloņiem, kāpēc viņi tik ātri uzmetas. Tagad tikai jāķeras klāt jaunām zālēm un citu zāļu sekas jāārstē. Smieklīgi, vai ne? Es dzeru zāles, lai risinātu un ārstētu citu zāļu ietekmi/blakusparādības.. Un tā visām manām zālēm. Tagad vēl jaunas. Bet, es cīnos. Tam visam pa virsu manas nežēlīgās galvassāpes, kakla iekaisums nemaz nestāv klāt. Problēmas vien. Bet, mani redzot dzīvē, diez vai kāds pateiks, ka mani ir skāris kaut viena no šīm problēmām, ja es pati neizstāstīšu, vai ne? Liekas, ja citiem sāp, viņiem sāp vairāk, jo viņi to izrāda, bet ne vienmēr tā ir. Katram jau savs sāpju slieksnis. Reizēm redzot cilvēkus, kas mirst nost no iesnām, galvas sāpēm, vai vienalga no kā ikdienišķa, gribas pajautāt vai tiešām zin, ko nozīmē sāpes. Bet, ne jau par to ir stāsts.. Jādzīvo un jāizdzīvo!
Sestdien beidzot būs pienākuši mani tik ilgi gaidītie svētki. Un, ja arī būšu viena, un ja nebūs sniegs - NEKAS! Es priecāšos par to, kas man ir.
Ar draugiem, pēdējās dienās vienmēr nonākam pie vienām un tām pašām tēmām - svinībām, dāvanām un visa cita, kas saistīts ar šiem svētkiem. Runājot par dāvanām - jums kādreiz ir uznācis izmisums, kad nezināt, ko otram cilvēkam dāvināt? Ideju ir tik daudz, bet tajā pašā laikā nav nekā. Šogad man ir divas reizes lielāka ģimene un es par to tiešām no sirds priecājos. Vēl ir palikušas tikai pāris dienas, vēliet man veiksmi, tā man šoreiz noderēs, lai idejas pašas no sevis rastos :)
Dzeru siltu upeņu tējiņu un viena pati savā nodabā kustos līdzi dziesmām. Šodien skolā balle - godīgi? Man vispār un galīgi nav noskaņojums iet, bet jāiet. Jāsaņemas un jāsāk taisīties. Es vēl neesmu izdomājusi, ko vilkšu, tas jau liecina par to, ka man vispār neinteresē. Vienīgais, es gribu dzirdēt grupu, kas spēlēs. Viņiem ir jāatspēlē manas cerības uz to, ka viņi tiešām ir labi. :)
Visiem jaukas pirmssvētku dienas un ja vairs neparādos - mierīgus un sirsnīgus Ziemassvētkus - ar saviem mīļajiem, karstvīna glāzi un kādu, kas samīļo. :)

ļaunais smaidiņš

Šobrīd esmu ieslīkusi domās par svētkiem, par sniegu, par sajūtām un smaržām. Pirmo reizi, man tik ļoti gribas šos svētkus. Šogad šie svētki būs pilnīgi savādāki, kā visus citus gadus, jo mamma strādās, tas nozīmē, ka mājās būs gulšņāšana. Ne svētki, nekā. Tētim nepatīk ne dāvanas, ne svētki, ne arī ko kopā darīt. Šogad būs mani svētki vienatnē - ieritināšos zem segas ar karstvīna glāzi rokās, piparkūkām, mandarīniem un skatīšos ziemassvētku filmas. Šis skats man ir acu priekšā. Vakarā aiziešu uz dievkalpojumu un priecīga iešu gulēt. Uzburšu sev svētku sajūtas un smaržu visapkārt, burvīgi. Jūs jūtat, ka esmu apsēsta, šogad tiešām! Jo šie ir vieni no maniem pašiem mīļākajiem svētkiem :)
Ir pagājušas jau divas nedēļas, kā neesmu bijusi skolā.. Tikai šoreiz mani tas vispār neuztrauc. Esmu nogurusi no visa, negribu ne rūpes, ne nepadarītu darbu. Šoreiz tādu ir DAAAAAAAAAAAAAUDZ!
Gribēju tikai pateikt, ka ar katru dienu ar vien vairāk apzinos to, kas man ir un kas mani nekad nepametīs! paldies jums, bučas!

... šobrīd sēžu skype "netraucēt" un klusiņām rakstu blogu, bet kšs.. nu gan iešu ieritināties pie tv. :)

ceturtā diena - ceturtdiena

Šorīt manā sejā ir parādījies prieks un nebeidzama laimes sajūta.Es tik tiešām tikšu mājās - neticami! Biju jau sevi noskaņojusi nākošajām dienām te - slimnīcā. Šorīt no rīta veiksmīgi pačīkstēju un cerība radās, mamma vēl uzzvanīja un jēeeeees! Tagad jūtos kā mazs bērns, kas čīkstot panācis savu. Un, jūs teiksiest, ka bērni nekad nepanāk savu? Vienmēr. Šoreiz arī es.
Vakar biju uz ceļu sonogrāfu, tur viss esot labi. Seja pēc izrakstītā krema sāk izskatīties pēc sejas, tagad vēl mājās tikšu - viena pēc otras labas ziņas.
Ar katru reizi var redzēt cilvēkus, kam tiešām interesē tas, kas ar mani notiek.. Nenormālīgi liels un nenorvērtējams atbalsts no mīļajiem. Kaut visiem tāds būtu! Vienmēr prieks atgriezties mājās, jo es ZINU, ka gaida. Tas ir siltumiņš sirsniņā un prieks, kas mani tur pozitīvi noskaņotu. Cīnīties un nepadoties. Diez vai visi būtu gatavi iet tik daudz kam cauri. Ja nav neviena aizmugurē, kas patur, bakasta un samīļo, to nevar izdarīt!
Anna mani atkal ar sava bloga ierakstu sakardināja ar Ziemassvētkiem. Ziema man vienmēr asociējusies ar mīļumu, siltumu, ģimenisku gaisotni, mīlestību, piparkūkām, pīrāgiem, manadrīniem, dievkalpojumu ziemassvētku vakarā un eglīti... Šogad šie svētki būs vēl svarīgāki un nozīmīgāki.. Un es zinu, BŪS DAUDZ FORŠĀK!

otrdiena

Jūtos nepārspējama, jo esmu paņēmusi tikai pāris dziesmas, ko klausīties.. Visu dienu klausos Lenny Kravitz un smejos pati par sevi. Esmu padomājusi par gandrīz visu, izņemot to, kā sevi izklaidēt bez pc. Protams, ir iespēja mācīties un rakstīt ZPD, bet kāda jēga, ja man sāp galva un vispār nebūs produktīvs darba rezultāts.
Māsiņas šodien izteica "komplimentu", kā spējam izturēt tās mazās.. viņām esot citā telpā sāp galva, mana galva nav izņēmums.. Skrien, smejās, perās, diršās un tā visu laiku.. Viss ir saprotams, viņas ir mazas, bet lielām neaiziet un sāk bļaustīties, lai sēž gultā un nerunā.. Redz, ja viņas runā un smejās, tas ir normāli.. Klemme virsū smadzenēm, žēl meitenes. NAV!
Slimnīcā ir haoss, līdz ar to manā galvā arī. Nesaprotu, ko darīs, kāpec darīs, kas man jādara,kur, kad vai vispār ko var darīt. Diez gan apnicīgi, zinot, ka man visu vajag zināt, lai ir skaidrība. Neciešu neskaidrību un haosu!!!!!!!
Mazās dāmas ir nomierinājušās un spēlējas ar bārbijām. Izdomā iedomu stāstus un spēlē teātri, diez gan jautri un interesanti, zinot kāds bardaks un kliegšana bija pirmīt!
Ir sagaidīts otrais vakars, PALDIES DIEVAM! Rausis mani ir sakardinājis ar visādām garšīgām lietām, ka raudāt gribas, kā to visu gribētos. Par visu vairāk, protams, mājās! Rīt lūgšu skaidrību, jo bezjēgā te sēdēt, nav jēga, ne tā?

pirmdiena

Garās brīvdienās izvērtās par dikti jaukām un pārdomu pilnām dienām. Es un ne tikai es no jauna padomājām, kas mums pieder. Cik tomēr laimīgi mēs esam, ko ikdienas rutīnā aizmirstam. Dzīvi sāku saskatīt no jauna, ar pilnīgi citām krāsām. Vēdērā atkal kāds sāk dzīvot un katru dienu atnes tikai labāko! Sajūtas tādas, kā pirms gada, nekad nebiju domājusi, ka tas atkārtosies..
No šodienas atkal esmu Rīgā - slimnīcā. Nekas nav mainījies.. PILNĪGI NEKĀ! Tās pašas vecās un riebīgās māsiņas.. Paskatoties gribas iespert un uzspļaut.. Skarbi? Varbūt.. Ir pat divas meitenes, no iepriekšējām reizēm, savāda sajūta..
Šodien jau esmu izvesta.. No rīta agrais rīts, kad man gribas, lai mani liek mierā, bet vecākiem pa spīti gribas parunāties.. Avārija pa ceļam, kas tiešām manī izraisīja pārdomas, pie velna, kur jāskrien.. vairs nekad nelikšu tētim "skriet", kā mēs parasti to daram..
Sēžu ar nenormālām galvas sāpēm un besos, visi čalo, kaitina tas troksnis..
Buča manam lielākajam atbalstam!!! :*

Dienas joks, tā smejos - Uz ielas skatos - blondīne mašīnai eļļu pielej. Pilnīgi apstulbu. Eju tuvāk - ā, nē, viss normāli - eļļu lej logu mazgāšanas šķidruma vietā.

Ja tu nelutini savu sievieti, -viņa agrāk vai vēlāk - sāks lutināties pati.

Šobrīd sēžu ar mazu smīnu sejā un ļoti nogurušām acīm. Tāda sajūta, ka mašīna man būtu pārbraukusi vairākas reizes pāri - uzgāzējot, esot tieši virs manis. Par ceļiem negribu un nevaru sūdzēties, nav tā, ka nesāp, bet nav arī tā, ka būtu jānīd. IR LABI un ja arī nav, gan jau būs.
Šī nedēļas nogale mani patīkami pārsteidza, vairāku tādu. Tāds mīļums un siltums no visiem. Rausi, veseļojies! (hug)
Šī nedēļa ir/būs īsa. Šīs divas dienas KONKRĒTI vilkās. Trešdien/rīt manēžā notiks "Spēks un Daile", man būs brīvdiena! Lai arī skolā ir miljards ieskaites, šobrīd vienīgā doma ir atpūsties.
Šodien latviešu valodas stundā ienāk sk.Gaile, uzraksta lapiņu un nodod man, ka pēc stundām jāieiet pie viņas. Neticēsiet, man kājas stīvas bija, jo es tiešām nezināju, kas pie velna atkal, ko es atkal esmu izdarījusi. Iznākums iznāca tīri smieklīgs un esmu patīkami pārsteigta. Cerams Gunitiņas teiktais pierādīsies. :)
Vakar padarbojos un sabildēju savu vārda māsu, te kāda bildīte ieskatam.

hoho - 11.11.11.

Beidzot ilgi gaidītā piektdiena ir klāt. Mans vakars, kad zinu, varu iet gulēt, kad gribu un darīt to, ko gribu es! Šovakar nekas neievilksies - nožūs nagi, došos dušā un gulēt. Vēlos izgulēties un atpūsties, izbaudīt to, kad pieder tikai man - pabūšana pašai ar sevi.
Pēdējas nedēļas laikā gribu visu pa savam. Gribu tā, nevis šitā un tā arī nē. Jālūdz piedošana visiem, kas ar mani saskārās un tikai retais sapratīs, kā tā man reizēm gadās un tas ne pa visam nav domāts ļauni, pat ne speciāli.
Nedēļa bija iespaidiem bagāta. Ceturtdien skolā bija mūsu - skolas līdzpārvaldes rīkotās balles gan 1.-2. klasei, 3.-4. klasei, kā arī 5.-9. klasei, par godu "Helovīnu" tēmai. Jūs pat iedomāties nevarat, cik ļoti daudz enerģijas vajag mazajiem ķipariem, nerunājot vispār par lielajiem, kuri ir kūtri un vienmēr jāiekustina. Parasti šajā posmā(pamatskolas) visi ir aiz rokas raujami, tā tikai mums ar Annu nav problēmu. Varam vienas zāles vidū kratīsiet un neticēsiet, pēc tam dejo arī pārējo. Tieši tāpat bija arī tad, jo vairāk un stulbāk kratījāmies, jo vairāk pārējie atļāvās. Šoreiz it nemaz mūsu dejošana nebija nopietna, tā bija tīrākā tizlošanās, bet sevi izlikām - tāpat jau neinteresē, ko domā citi. Kratīties uz skatuves - davaj! Un tā no 14:00 līdz 20:00 dejoju, bildēju gan mazos, gan lielos. Ceļi man šo nekad nepiedos, bet tas bija tā vērts. Gandarījums par padarīto.
Piektdien(šodien) skolā sākās sadziedāšanās, arī mūsu rīkotais pasākums, nodziedājām godam. MALAČI! :) Lai arī piecas minūtes stāvējām uz skatuves bez mūzikas, izķērcām savas balsis, viss bija forši.
Visam pa virsu, šodien ir "ķipa" maģiskais datums - 11.11.11., kura iekrīt tieši Lāčplēša dienā :) Devāmies lāpu gājienā - katra gada rituāls. Nav jau nemaz tik grūti būts mazliet, kaut ļooooooooti maziem patriotiem, bet BŪT!
Rīt būs pārsteiguma diena.. Varbūt kāds zin, ka man nepatīk pārsteigumi, bet nu paļaušos, cerams nevilšos. Dienu pavadīsim ar kaimiņiem, kuri uz divām nedēļām atbraukuši no Anglijas..
Te bildīte no mazās rausenītes, nu tik sabiedrisku bērniņu sen neesmu redzējusi!