Garās brīvdienās izvērtās par dikti jaukām un pārdomu pilnām dienām. Es un ne tikai es no jauna padomājām, kas mums pieder. Cik tomēr laimīgi mēs esam, ko ikdienas rutīnā aizmirstam. Dzīvi sāku saskatīt no jauna, ar pilnīgi citām krāsām. Vēdērā atkal kāds sāk dzīvot un katru dienu atnes tikai labāko! Sajūtas tādas, kā pirms gada, nekad nebiju domājusi, ka tas atkārtosies..
No šodienas atkal esmu Rīgā - slimnīcā. Nekas nav mainījies.. PILNĪGI NEKĀ! Tās pašas vecās un riebīgās māsiņas.. Paskatoties gribas iespert un uzspļaut.. Skarbi? Varbūt.. Ir pat divas meitenes, no iepriekšējām reizēm, savāda sajūta..
Šodien jau esmu izvesta.. No rīta agrais rīts, kad man gribas, lai mani liek mierā, bet vecākiem pa spīti gribas parunāties.. Avārija pa ceļam, kas tiešām manī izraisīja pārdomas, pie velna, kur jāskrien.. vairs nekad nelikšu tētim "skriet", kā mēs parasti to daram..
Sēžu ar nenormālām galvas sāpēm un besos, visi čalo, kaitina tas troksnis..
Buča manam lielākajam atbalstam!!! :*
Dienas joks, tā smejos - Uz ielas skatos - blondīne mašīnai eļļu pielej. Pilnīgi apstulbu. Eju tuvāk - ā, nē, viss normāli - eļļu lej logu mazgāšanas šķidruma vietā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru