ceturtā diena - ceturtdiena

Šorīt manā sejā ir parādījies prieks un nebeidzama laimes sajūta.Es tik tiešām tikšu mājās - neticami! Biju jau sevi noskaņojusi nākošajām dienām te - slimnīcā. Šorīt no rīta veiksmīgi pačīkstēju un cerība radās, mamma vēl uzzvanīja un jēeeeees! Tagad jūtos kā mazs bērns, kas čīkstot panācis savu. Un, jūs teiksiest, ka bērni nekad nepanāk savu? Vienmēr. Šoreiz arī es.
Vakar biju uz ceļu sonogrāfu, tur viss esot labi. Seja pēc izrakstītā krema sāk izskatīties pēc sejas, tagad vēl mājās tikšu - viena pēc otras labas ziņas.
Ar katru reizi var redzēt cilvēkus, kam tiešām interesē tas, kas ar mani notiek.. Nenormālīgi liels un nenorvērtējams atbalsts no mīļajiem. Kaut visiem tāds būtu! Vienmēr prieks atgriezties mājās, jo es ZINU, ka gaida. Tas ir siltumiņš sirsniņā un prieks, kas mani tur pozitīvi noskaņotu. Cīnīties un nepadoties. Diez vai visi būtu gatavi iet tik daudz kam cauri. Ja nav neviena aizmugurē, kas patur, bakasta un samīļo, to nevar izdarīt!
Anna mani atkal ar sava bloga ierakstu sakardināja ar Ziemassvētkiem. Ziema man vienmēr asociējusies ar mīļumu, siltumu, ģimenisku gaisotni, mīlestību, piparkūkām, pīrāgiem, manadrīniem, dievkalpojumu ziemassvētku vakarā un eglīti... Šogad šie svētki būs vēl svarīgāki un nozīmīgāki.. Un es zinu, BŪS DAUDZ FORŠĀK!

otrdiena

Jūtos nepārspējama, jo esmu paņēmusi tikai pāris dziesmas, ko klausīties.. Visu dienu klausos Lenny Kravitz un smejos pati par sevi. Esmu padomājusi par gandrīz visu, izņemot to, kā sevi izklaidēt bez pc. Protams, ir iespēja mācīties un rakstīt ZPD, bet kāda jēga, ja man sāp galva un vispār nebūs produktīvs darba rezultāts.
Māsiņas šodien izteica "komplimentu", kā spējam izturēt tās mazās.. viņām esot citā telpā sāp galva, mana galva nav izņēmums.. Skrien, smejās, perās, diršās un tā visu laiku.. Viss ir saprotams, viņas ir mazas, bet lielām neaiziet un sāk bļaustīties, lai sēž gultā un nerunā.. Redz, ja viņas runā un smejās, tas ir normāli.. Klemme virsū smadzenēm, žēl meitenes. NAV!
Slimnīcā ir haoss, līdz ar to manā galvā arī. Nesaprotu, ko darīs, kāpec darīs, kas man jādara,kur, kad vai vispār ko var darīt. Diez gan apnicīgi, zinot, ka man visu vajag zināt, lai ir skaidrība. Neciešu neskaidrību un haosu!!!!!!!
Mazās dāmas ir nomierinājušās un spēlējas ar bārbijām. Izdomā iedomu stāstus un spēlē teātri, diez gan jautri un interesanti, zinot kāds bardaks un kliegšana bija pirmīt!
Ir sagaidīts otrais vakars, PALDIES DIEVAM! Rausis mani ir sakardinājis ar visādām garšīgām lietām, ka raudāt gribas, kā to visu gribētos. Par visu vairāk, protams, mājās! Rīt lūgšu skaidrību, jo bezjēgā te sēdēt, nav jēga, ne tā?

pirmdiena

Garās brīvdienās izvērtās par dikti jaukām un pārdomu pilnām dienām. Es un ne tikai es no jauna padomājām, kas mums pieder. Cik tomēr laimīgi mēs esam, ko ikdienas rutīnā aizmirstam. Dzīvi sāku saskatīt no jauna, ar pilnīgi citām krāsām. Vēdērā atkal kāds sāk dzīvot un katru dienu atnes tikai labāko! Sajūtas tādas, kā pirms gada, nekad nebiju domājusi, ka tas atkārtosies..
No šodienas atkal esmu Rīgā - slimnīcā. Nekas nav mainījies.. PILNĪGI NEKĀ! Tās pašas vecās un riebīgās māsiņas.. Paskatoties gribas iespert un uzspļaut.. Skarbi? Varbūt.. Ir pat divas meitenes, no iepriekšējām reizēm, savāda sajūta..
Šodien jau esmu izvesta.. No rīta agrais rīts, kad man gribas, lai mani liek mierā, bet vecākiem pa spīti gribas parunāties.. Avārija pa ceļam, kas tiešām manī izraisīja pārdomas, pie velna, kur jāskrien.. vairs nekad nelikšu tētim "skriet", kā mēs parasti to daram..
Sēžu ar nenormālām galvas sāpēm un besos, visi čalo, kaitina tas troksnis..
Buča manam lielākajam atbalstam!!! :*

Dienas joks, tā smejos - Uz ielas skatos - blondīne mašīnai eļļu pielej. Pilnīgi apstulbu. Eju tuvāk - ā, nē, viss normāli - eļļu lej logu mazgāšanas šķidruma vietā.