Pēdējas nedēļas laikā gribu visu pa savam. Gribu tā, nevis šitā un tā arī nē. Jālūdz piedošana visiem, kas ar mani saskārās un tikai retais sapratīs, kā tā man reizēm gadās un tas ne pa visam nav domāts ļauni, pat ne speciāli.
Nedēļa bija iespaidiem bagāta. Ceturtdien skolā bija mūsu - skolas līdzpārvaldes rīkotās balles gan 1.-2. klasei, 3.-4. klasei, kā arī 5.-9. klasei, par godu "Helovīnu" tēmai. Jūs pat iedomāties nevarat, cik ļoti daudz enerģijas vajag mazajiem ķipariem, nerunājot vispār par lielajiem, kuri ir kūtri un vienmēr jāiekustina. Parasti šajā posmā(pamatskolas) visi ir aiz rokas raujami, tā tikai mums ar Annu nav problēmu. Varam vienas zāles vidū kratīsiet un neticēsiet, pēc tam dejo arī pārējo. Tieši tāpat bija arī tad, jo vairāk un stulbāk kratījāmies, jo vairāk pārējie atļāvās. Šoreiz it nemaz mūsu dejošana nebija nopietna, tā bija tīrākā tizlošanās, bet sevi izlikām - tāpat jau neinteresē, ko domā citi. Kratīties uz skatuves - davaj! Un tā no 14:00 līdz 20:00 dejoju, bildēju gan mazos, gan lielos. Ceļi man šo nekad nepiedos, bet tas bija tā vērts. Gandarījums par padarīto.
Piektdien(šodien) skolā sākās sadziedāšanās, arī mūsu rīkotais pasākums, nodziedājām godam. MALAČI! :) Lai arī piecas minūtes stāvējām uz skatuves bez mūzikas, izķērcām savas balsis, viss bija forši.
Visam pa virsu, šodien ir "ķipa" maģiskais datums - 11.11.11., kura iekrīt tieši Lāčplēša dienā :) Devāmies lāpu gājienā - katra gada rituāls. Nav jau nemaz tik grūti būts mazliet, kaut ļooooooooti maziem patriotiem, bet BŪT!
Rīt būs pārsteiguma diena.. Varbūt kāds zin, ka man nepatīk pārsteigumi, bet nu paļaušos, cerams nevilšos. Dienu pavadīsim ar kaimiņiem, kuri uz divām nedēļām atbraukuši no Anglijas..
Te bildīte no mazās rausenītes, nu tik sabiedrisku bērniņu sen neesmu redzējusi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru