dab-duā

Esmu veiksmīgi mājās! Slimnīcā gāja šausmīgi, pretīgi un ĻOTI briesmīgi! Uz neatgriešanos, pēc 5(??) reizes. Mazliet žēl, ka daktere mainās, tiešām sākām saprasties. Speciāli man nokārtoja sonogrāfu ātrāk, skrējām pa gaiteni, lai paspētu. Par to arī LIELS paldies un visi labie vārdi no manas puses, jo tiku mājās tad, kad tika solīts. Negulētas naktis, raudoši bērni nakts garumā, nakts sarunas, kas bija jānoklausās, jo otram nenāca miegs, agri rīti, māsiņu neapmierinātie ģīmi. Ehh.
Šobrīd man trūkst tikai kaut kas, kas šodien netika satikts.Visas savs laiks, pieņemsim. :)
Toties, paldies Annai par apciemojumu un milzīgo palīdzību, ko gan es bez Tevis darītu! :))

He, te atkal es. Jā, pēc ilgāka klusēšanas perioda. Tas ir tāpat kā būt kalna augšā un pēc brīža lejā - gribas man runāt un vairs nē. Un velme pazūd uz ilgu laiku. Draugs šajos brīžos prasa, kas noticis, jo man muti aizbāzt neesot iespējams. Iestājas panika, jo viss nav tā, kā ierasti.
Dzīve turpina ar mani spēlēt spēles. Ne visai interesantas, starp citu! Lai arī nevaru sūdzēties, ka nebūtu mīlēta. Tā tiešām nav! Bet, mana veselība ir kā mazs bērns - darīs/reaģēs kā gribēs. Mierīgi dzīvojot (kā bērnam iedodot konfekti) viss ir kārtībā, bet tiklīdz pasveras un vienu pusi ( kā bērnam NEiedodot konfekti) bladāc! Sprādziens un sākas kas jauns.. Šī mēneša brīnums - mistiskas alerģijas pumpas. Ej nu sazini, kas ir pie vainas, vai arī tas ir ķermenis, kas protestē (taisni, kā mazs bērns)! Un, manas mistiskās garastāvokļa maiņas - KAUT KĀDS ĀRPRĀC!
Ir 14.maija  vēls vakars, pēc divām dienām atkal atradīšos slimnīcā, vēl pēdējo reizi pirms manas 18. dzimšanas dienas! Jā, jā - pēc divām nedēļam es iesoļošu pilngadībā. Pasākums, kas tiek domāts - pārdomāts - un izdomāts! Jo, man gribas tieši tādu, kā ES vēlos! Visi mani tuvākie un mīļākie vienkopus - superjauka sajūta jau tagad!
Unun, pavasara vēstneši, mm!