25. jūnijā sākās mans šīs vasaras lielākais un garākais pārbrauciens ar kaimiņģimeni, lieki teikt, ka tik ilgi kopā nekad neesam pavadījuši. Sakravājušies, priecīgi braucām uz Rīgu."Spicē" nočammājušies, sapērkam visu līdz aizmirsto un nesamies uz kuģi, uzbraucam gandrīz pēdējie. Atrodam kajīti, paēdam un dodamies izlūkos. Katrīna sajūsmā, mēs sajūsmā, ka viņa sajūsmā! ( Tieši tā arī bija!) Vakarā koncerts, uzstājas vienkārši kolosāla soliste, klausījos populārākās dziesmas ar atplēstu muti un visu vakaru izbaudīju, vienkārši ideāli!
No rīta veļamies un sākas garākais pārbrauciens uz pilsētu (ciematiņu), kurai nosaukumu vairs neatceros. Braucām gandrīz 12 stundas no vietas!!! Dibens aizmidzis, viss ir izbesījis, ehh.. Iedomājoties vien, ka atpakaļceļš būs divas reizes garāks, jau slikti tagad.
Šeit dzīvojamies jau trešo dienu. Ezers pa logu redzams, kalni.. vienīgi auksts un dikti nepatīkams, bet tas netraucē atpūsties.. Ar Jurci spēlējam mīnusus, lēkājam pa batutu.. darīt te ir ko, ja grib! Lielākoties abi vīrieši brauc makšķerēt, tāpēc mums - trīs dāmām, pa mūsu tagadējām mājām, tāds miers.. Paskatāmies multenes, padauzāmies pa lauku un nedarām NEKO! Tāpat kā šobrīd - mazā čuč, zita ar mājas īpašnieku muļķo krievus, bet es.. es rakstu un ievelku elpu.. Sāk pietrūkt mājas, savi mīļie, sava gulta un sabiedrība!
Šeit vēl jāpārnakšņo divas naktis, tad visa 7diena paies krāmējoties un jādodas ceļā.. Stoholma - Tallina.. Un tad vēl tikpat garš ceļš mājup.. Tikai šoreiz, liksies, ka ceļš nekad nebeigsies, jo ceļš mājup ir pats garāaaaakais!
Kā jau es, mājas aizmirsusi vadiņu, nevaru parādīt bildēs, cik skaisti te ir!
Mājiniekiem bučas!
