otrdiena, 2011. gada 22. novembris

otrdiena

Jūtos nepārspējama, jo esmu paņēmusi tikai pāris dziesmas, ko klausīties.. Visu dienu klausos Lenny Kravitz un smejos pati par sevi. Esmu padomājusi par gandrīz visu, izņemot to, kā sevi izklaidēt bez pc. Protams, ir iespēja mācīties un rakstīt ZPD, bet kāda jēga, ja man sāp galva un vispār nebūs produktīvs darba rezultāts.
Māsiņas šodien izteica "komplimentu", kā spējam izturēt tās mazās.. viņām esot citā telpā sāp galva, mana galva nav izņēmums.. Skrien, smejās, perās, diršās un tā visu laiku.. Viss ir saprotams, viņas ir mazas, bet lielām neaiziet un sāk bļaustīties, lai sēž gultā un nerunā.. Redz, ja viņas runā un smejās, tas ir normāli.. Klemme virsū smadzenēm, žēl meitenes. NAV!
Slimnīcā ir haoss, līdz ar to manā galvā arī. Nesaprotu, ko darīs, kāpec darīs, kas man jādara,kur, kad vai vispār ko var darīt. Diez gan apnicīgi, zinot, ka man visu vajag zināt, lai ir skaidrība. Neciešu neskaidrību un haosu!!!!!!!
Mazās dāmas ir nomierinājušās un spēlējas ar bārbijām. Izdomā iedomu stāstus un spēlē teātri, diez gan jautri un interesanti, zinot kāds bardaks un kliegšana bija pirmīt!
Ir sagaidīts otrais vakars, PALDIES DIEVAM! Rausis mani ir sakardinājis ar visādām garšīgām lietām, ka raudāt gribas, kā to visu gribētos. Par visu vairāk, protams, mājās! Rīt lūgšu skaidrību, jo bezjēgā te sēdēt, nav jēga, ne tā?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru