"Cik bieži tu padomā par to, kā jūtas otrs?"

Sēžot un gaidot, kad friziere pabeigs interviju ar Kurzemnieka pārstāvi, lasīju interviju ar Rēziju Kalniņu un es atradu atslēgu. Savu pazaudēto atslēgu, savu tukšumu, kas man it kā "trūkst". Šobrīd sabruks stiprās Madaras tēls, kura vienmēr bija pāri visam. R. Kalniņas vārdiem esmu atkarīga no "mīlestības", man kaut kā trūkst. Es nekad neesmu viena, tiešām NEKAD, bet es nespēju to izskaidrot. Ar šo negribēju panākt, lai man tagad visi skraida apkārt, bet.. lai paliek. Pārdomām! Es vēl pati to "sagremošu"..
Brīvlaika noslēgums ir graujošs. Pēc mēneša varu atkal kravāties un doties uz slimnīcu. Kas var būt labāk par šo?! Dakteres acīs bija redzams izmisums kopā ar neizpratni. MTX deva palielināta, tas nozīmē, ka katru 5dienu man kāds varēs durt muskulī. Jaunas pretsāpju zāles. Pārtieku no zālēm. Ārstējot artrītu, bojāju ko citu savā ķermenī. Šovakar esmu uz izmisuma līnijas. Apzinos, viss būs labi, viss ir ārstējams, bet.. tad ieslēdzas sarkanā gaisma un bams - es cīnos, mocos un ne sūda nav labāk. Rokas pašas vienkārši nolaižas. Skolā nespēju pieraut jau tagad, kas būs vēlāk.. Visa ir par daudz!

"Divreiz spožāk par sauli Tu mirdzi!"

Brīvlaiks ir pusē, kur tās dienas paliek? Lai arī visas dienas ir pilnas ar piedzīvojumiem un atmiņā paliekošiem notikumiem.
Pirmdien ar Annu iesākām veiksmīgu dienu - veikalā apgāzām visu, kas bija par tuvu, aizķēros aiz visa un tik sen nebijām tik muļķīgi uzvedušās. Vispār pa dzīvi esam ļoti nopietnas, nu vismaz visiem tā šķiet. Fotosesija treniņtērpā, lēkāšana pļavā un smiekli līdz asarām. Jēziņ, tik forši bija!


Otrdien bija mūsu/ mana īpašā dienā! Kāpu autobusā un braucu uz Ventspili. Kamēr Dāvītim lekcijas, izgāju milzīgu riņķi. Sēdēju pie mola - saulīte, silts un jūra, super! Ventspils ir ļoti neinteresanta pilsēta, tā kā diži iet nav kur, ar rausi pasēdējām kojās, uztaisīju kontroli. Vispār jau mani interesēja tikai tas, kā viņi dzīvo. Īsta puišu istabiņa. Visi, kas nāca, bišk noraustījās ieraugot mani, bet es tikai pasmējos. Pārsmējusies, super uzņemta! Uz vakaru aizbraucām pie jūras, citā vietā. Skats burvīgs, neko citu pat nevarēja vēlēties. Esmu uzlādēja nākošai nedēļai, vēl šodien jūtos tā, it kā varētu skriet.



Šodien iešu pabildēt meitenes, redzēs kā mums ies. Izskatās, ka laiks mūs arī šodien lutinās :)

To, kas ir mans, to NEAIZTIKT!

Jums nav bijusi tāda sajūta, ka Jums ir viss, bet vienalga liekas, ka kaut kas trūkst? Pēdējās dienas šī apziņa mani vajā un netieku gudra, kas ir tas, kas it kā "trūkst".. Man ir viss, ko cilvēks var vēlēties - ģimene, kas vienmēr iestāsies,lai arī kas būtu noticis, draugi, kas vienmēr būs blakus, mans upucītis, kas dara visu, lai vienmēr būtu labi, man ir mājas, kur vienmēr ir silti un mājīgi.. Man ir ko mīlēt un kāds, kas mīl mani. Šobrīd esmu iesprūdusi.. dzīvē un savās domās.
Šī nedēļa bija pretstats iepriekšējai nedēļai, kurā cīnījos un nenolaidu rokas. Spēka izsīkums un vienaldzība pret visu, kas skolā notiek.. Vienīgais, ko gribēju, bija ielīst zem segas un NEKO nedarīt. Papildus visam, 3is reizes Jurīti izņēmu no dārziņa, vedu uz angļu valodu un darīju visu, lai saņemtos. Smaidīju un mēģināju priecāties līdz ar viņu. Galvenais, lai noticētu viņš, līdz manai ticībai vēl mazliet pietrūka.
Otrdien ir īpaša diena. Jums diez vai, bet man gan! Gads būs pagājis - neticami! BUČAS!