viss mainīsies, es ticu!

Manā apziņā iezogas kaut kas mazs un konkrēti pastāv uz to, ka sāksies pārmaiņas. Lielas. Milzīgas. Nespēju pat raksturot. Nezinu vai pat uz labo, bet zinu, ka mainīsies.
Šodien ir pēdējā piektdiena šajā gadā. Sēžu un neticu tam, kas notiek. Gads ir paskrējis. Tāda sajūta, ka aizvakar ar meitenēm sēdējām, dzērām Malibu un sagaidījām šo - 2011. Lai apkopotu šī gada notikumus, man nepietiktu spēks un kādam vaļas to visu izlasīt. Prieku, dusmas, asaras, smieklus, sāpes un nebeidzamo laimes sajūtu, kas mani nepamet visu šo gadu. Ir gājis kā pa kalniem. Bet, neesmu rokas nolaidusi. Drīzāk, man vienmēr ir bijis kāds, kas rokas patur gaisā manā vietā. Neļāva atkāpties un cīnīties. Šis ir bijis cīņas gads. Cīņa pašai ar sevi, savām sāpēm un priholoģiskajiem pārdzīvojumiem. Tiekties pēc kaut kā.
Skolai šosemestrs esmu/biju konkrēti uzmetusi, brīnos kā sanācu vispār sekmīga. No četriem skolas mēnešiem skolā biju +/- divus mēnešus, domāju, ka pat ne tik daudz. Manai slimošanai "jāpateicas". Skolā no visiem dzirdēju tikai vienus vārdus - GALVENAIS IR BŪT VESELAI! Pēc tā arī tiecos un tiekšos arī nākošo gad.
Gada pēdējās dienās vienmēr cilvēki viens otram ko dāvina, saka kaut ko labu un novēl labu vēlējumus nākošam gadam. Man arī ir ko teikt, mēģināšu Jums visiem pateikties šeit.
Mammū? Tētī? Jums tik pat lielu pacietību un izturību. Ar mani šogad nav gājis viegli. Jo vairāk problēmu, jo lielāka problēma un lielāks kašķis es palieku.
Paldies manam dārgumiņam. Par atbalstu, par priekiem, par mīļumu, par visu, jo bez Tevis šis gads būtu bijis dubultā grūts. Es nekad neesmu bijusi viena. Esmu lutināta un bužināta. Lai arī ir gājis visādi, Tu jau zini, ka mīlu. Un, sveiciens vārda dienā (hug)
Annā? Tik liela pacietība, kas ikdienā Tev ir nepieciešama ar mani, uhh. Spēja izturēt manu čīkstēšanu un pīkstēšanu. Brīnos, ka pēc šī gada Tu vēl aizvien esi man blakus. Es novērtēju. (hug)
Evelīnai par sapratni un dusmu neizlaišanu, kad esmu ieņēmusi viņas gultu. :D
PALDIES VISIEM, KURI CĪTĪGI LASĪJUŠI MANU BLOGU, KAS BIJUŠI AR MANI ŠAJĀ GADĀ. PALDIES VISIEM, KAS MANI NECIEŠ UN ĻOTI LABI DER MANAM FONAM.
Un visiem novēlu sagaidīt tā, lai vecgadu vakaru var ar prieku acīs atcerēties. Mana rausīša - pūķīša gads. pšsss. Lai gada mijā piepildas viss, ko sirsniņa kārojusi. Nedarīt otram to, ko negribi, lai dara Tev. Darbīgu un panākumiem bagātu 2012. gadu. Priekā, mīļie! :)

divdesmit sestais

Priecīgus otros Ziemassvētkus. Vakars klāt un svētki jau gandrīz garām. Kā ar galvas mājienu - viss ir palicis atmiņās. Patīkamās. Šogad svētkus pavadīju ciemos. Mamma strādāja un, lai es viena nesēdētu ieslēgusies istabā, mani savāca. Mani uzmundrināja un vakaru padarīja brīnišķīgu. Divdesmit ceturtais jau bija paspēts sabojāt, neticēju, ka izdosies labot. Bet, IZDEVĀS!
Danielas citāti mani noveda līdz nevaldāmiem smiekliem.
Ko runājam, saku, ka man zilums, mani apbižo. Gaidīju kārtējo aizstāvošo vārdu, bet Daniela tā pagriežas un vienkārši. "Madariņ, Tev gan ir nepaveicies." Man vienkārši NEBIJA KO TEIKT.
Divdesmit piektā datuma vakarā visi sēžam, skatāmies Tv, tiekam 10865x reizi salaulāti ar Danielas palīdzību. "Daniela: Šī Jums ir īpaša diena!" Bet, bija arī! Tā kā ar bomi pa galvu. Mūsu datums. Daniela uzminēja, bet viņai sanāk. Brīžiem liekas, ka pa nopietno, bet tāda aktrise. Bet ko es, es izplūstu smieklos un nespēju parunāt.
Jums ir bijusi tāda sajūta, ka blakus kādam, jūs jūtaties vislabāk, visdrošāk, vismīlētākā? Lai kā mums ietu, bet es jūtos tik labi. To nevar vārdiem izstāstīt. Bet, tas ir jājūt pašiem, jāizbauda, lai sapratu, par ko es te runāju. Es gribu mūžīgi būt pati dārgākā, nekad neaizmirst, kā tas ir, kad ejot garām Tevi sabučo,uzšauj pa pakaļu, sabiedrībā iedod roku un Tu nejūties viena. Negribu, lai iestājas attiecībās ikdienas rutīna. Tā ir cita pasaule, kur tādām lietām nav vietas. Ja tāda iestājas, visam ir jābeidzas. Kāda jēga skatīties uz otru, kad nerodas nekāda vēlme samīļot? Skatos uz vecākiem un neredzu prieku viņu acīs. Protams, ir reizes, kad tētis mammu paņēmis aiz kājām, ar galvu uz leju tur un mamma smejas kā jauna meitene, it kā svešinieks pievērstu uzmanību. Bet, cik bieži tā ir? Kāpēc? Man tā nepatīk! Es tā negribu! Ja tā būs, manī iestāsies panika. Šoreiz gribas teikt - NEKAD! Pie velna! :)
Visus svētkus nepavadīju mājās, šodien ierodoties mani apceļ vecāki. Viņiem vispār neinteresē, bet paķircināt patīk.
Vēl piecas dienas un vēl viens gads būs galā. Prieki, smiekli, asaras, sarunas.. viss, kas bijis ir papildinājis mūsu dzīves. Mēs mācamies no izdarītā, dzirdētā. Novēlu Jums visiem augt no citu kļūdām un savā dzīvē kļūdas nepielaist. Un, ja arī sanāk, tad no tām mācīties. Cīnīties un nepadoties. Visam ir savs laiks. Ja ne tagad, tad vēlāk pienāks. TICIET MAN! Priekā! :)