kšss

Pus stundu stāvēja atvērta - tukša lapa. Man nav ko teikt. Vispār jau ir, bet visa ir tik daudz, ka nezinu ar ko, lai sāku. Ir pagājušas 17 dienas no pēdējā ieraksta, laiks ir pagājis, bet liekas, ka nekas nav mainījies.
Šonedēļ esmu paņēmusi brīvu, ne jau tāpēc, ka negribētu iet atpūsties skolā, jo tāpat nekas nenotiek (īstenībā, arī tāpēc) , bet nav jau jēga, nobumbulēt savu dārgo laiku. Neesmu tikusi ar veselību galā, esmu vīrusu savācēja. Esmu konstatējusi, ka vienīgais, ar ko man nav problēmu, ir mans asinsspiediens, kas pēdējā gada laikā ir bijis normāls. Par pārējo es neizteikšos. Vakar veiksmīgi esmu uzzinājusi manu zilumu cēloņiem, kāpēc viņi tik ātri uzmetas. Tagad tikai jāķeras klāt jaunām zālēm un citu zāļu sekas jāārstē. Smieklīgi, vai ne? Es dzeru zāles, lai risinātu un ārstētu citu zāļu ietekmi/blakusparādības.. Un tā visām manām zālēm. Tagad vēl jaunas. Bet, es cīnos. Tam visam pa virsu manas nežēlīgās galvassāpes, kakla iekaisums nemaz nestāv klāt. Problēmas vien. Bet, mani redzot dzīvē, diez vai kāds pateiks, ka mani ir skāris kaut viena no šīm problēmām, ja es pati neizstāstīšu, vai ne? Liekas, ja citiem sāp, viņiem sāp vairāk, jo viņi to izrāda, bet ne vienmēr tā ir. Katram jau savs sāpju slieksnis. Reizēm redzot cilvēkus, kas mirst nost no iesnām, galvas sāpēm, vai vienalga no kā ikdienišķa, gribas pajautāt vai tiešām zin, ko nozīmē sāpes. Bet, ne jau par to ir stāsts.. Jādzīvo un jāizdzīvo!
Sestdien beidzot būs pienākuši mani tik ilgi gaidītie svētki. Un, ja arī būšu viena, un ja nebūs sniegs - NEKAS! Es priecāšos par to, kas man ir.
Ar draugiem, pēdējās dienās vienmēr nonākam pie vienām un tām pašām tēmām - svinībām, dāvanām un visa cita, kas saistīts ar šiem svētkiem. Runājot par dāvanām - jums kādreiz ir uznācis izmisums, kad nezināt, ko otram cilvēkam dāvināt? Ideju ir tik daudz, bet tajā pašā laikā nav nekā. Šogad man ir divas reizes lielāka ģimene un es par to tiešām no sirds priecājos. Vēl ir palikušas tikai pāris dienas, vēliet man veiksmi, tā man šoreiz noderēs, lai idejas pašas no sevis rastos :)
Dzeru siltu upeņu tējiņu un viena pati savā nodabā kustos līdzi dziesmām. Šodien skolā balle - godīgi? Man vispār un galīgi nav noskaņojums iet, bet jāiet. Jāsaņemas un jāsāk taisīties. Es vēl neesmu izdomājusi, ko vilkšu, tas jau liecina par to, ka man vispār neinteresē. Vienīgais, es gribu dzirdēt grupu, kas spēlēs. Viņiem ir jāatspēlē manas cerības uz to, ka viņi tiešām ir labi. :)
Visiem jaukas pirmssvētku dienas un ja vairs neparādos - mierīgus un sirsnīgus Ziemassvētkus - ar saviem mīļajiem, karstvīna glāzi un kādu, kas samīļo. :)