Es čīkstu, pīkstu kā neārstējami slims cilvēks.. KAS, PIE VELNA, AR MANI NOTIEK? Sapuriniet mani! Ir pazudusi pozitīvā Madara. Pazudis spīdums manās acīs un prieks.
No šīs nedēļas skolā man ir individuālā apmācība. Nu gan būs jāpierauj. Vēl viss nav izdarīts un izskatās, ka arī nespēšu.. Ieskaites nesamazinās. Priecājos par katru solīti, kuru katra skolotāja panāk pretī. Man ir prieks censties.
Šodien biju labā aukle - izņēmu mazo no dārziņa, aizvedu uz angļu valodu, hesīti un nopirku guaša krāsas. Ha! :) Viņam patīk izkomandēt svešus cilvēkus, izteikt skaļi savu viedokli un nemaz nekautrēties. Sakautrējos es, jo reizēm ir pa traku. Pēc nedēļas mazajam būs 6ši gadi, neticami.. Pirms piecarpus gadiem sāku vākt mazu kunkulīti, tieši tādu, kāda tagad ir viņa mazā māsiņa. :)
Šovakar čats ar Kristīni. Tīri smieklīgi, ka viņai gribas visu zināt. Bet nu, kāds brīnums, neesmu jau savādāka.
Tagad pa mierīgo. Mūzika uz klusāko, vecāki jau čuč. Rīt obligāti atgādiniet, ka zāles jānopērk!
Mazs ieskats trešdienas fotosesijā. Ne man - Agnesei.
