Tur, kur zivis ar rokām var makšķerēt..

25. jūnijā sākās mans šīs vasaras lielākais un garākais pārbrauciens ar kaimiņģimeni, lieki teikt, ka tik ilgi kopā nekad neesam pavadījuši. Sakravājušies, priecīgi braucām uz Rīgu."Spicē" nočammājušies, sapērkam visu līdz aizmirsto un nesamies uz kuģi, uzbraucam gandrīz pēdējie. Atrodam kajīti, paēdam un dodamies izlūkos. Katrīna sajūsmā, mēs sajūsmā, ka viņa sajūsmā! ( Tieši tā arī bija!) Vakarā koncerts, uzstājas vienkārši kolosāla soliste, klausījos populārākās dziesmas ar atplēstu muti un visu vakaru izbaudīju, vienkārši ideāli!
No rīta veļamies un sākas garākais pārbrauciens uz pilsētu (ciematiņu), kurai nosaukumu vairs neatceros. Braucām gandrīz 12 stundas no vietas!!! Dibens aizmidzis, viss ir izbesījis, ehh.. Iedomājoties vien, ka atpakaļceļš būs divas reizes garāks, jau slikti tagad.
Šeit dzīvojamies jau trešo dienu. Ezers pa logu redzams, kalni.. vienīgi auksts un dikti nepatīkams, bet tas netraucē atpūsties.. Ar Jurci spēlējam mīnusus, lēkājam pa batutu.. darīt te ir ko, ja grib! Lielākoties abi vīrieši brauc makšķerēt, tāpēc mums - trīs dāmām, pa mūsu tagadējām mājām, tāds miers.. Paskatāmies multenes, padauzāmies pa lauku un nedarām NEKO! Tāpat kā šobrīd - mazā čuč, zita ar mājas īpašnieku muļķo krievus, bet es.. es rakstu un ievelku elpu.. Sāk pietrūkt mājas, savi mīļie, sava gulta un sabiedrība!
Šeit vēl jāpārnakšņo divas naktis, tad visa 7diena paies krāmējoties un jādodas ceļā.. Stoholma - Tallina.. Un tad vēl tikpat garš ceļš mājup.. Tikai šoreiz, liksies, ka ceļš nekad nebeigsies, jo ceļš mājup ir pats garāaaaakais!
Kā jau es, mājas aizmirsusi vadiņu, nevaru parādīt bildēs, cik skaisti te ir!
Mājiniekiem bučas!

šodienai..

Ir lietas, kuras nevar mainīt, var mainīt tikai attieksmi pret tām.

papapamazītēm

Vinnijs Pūks jautāja sivēnam: Kas šodien pa dienu? 
Sivēns atbildēja: Šodiena. 
Vinnijs nopriecājās: Šodiena ir mana mīļākā diena!

Es tikai gribēju pateikt, ka vasara iesākusi tiešām jauki!Nav īsti laiks pat īsti saskumt par kaut ko, jo dzīvoju lielā ritenī, kas strauji ripo uz priekšu un man jākustas ritmā līdz, jo viens solis nepareizi un viss - jāsāk no jauna! Jākustas, jāsmaida, jāsmejas un jāmīl! 

Mīliet, kā mīl bērns - ne par ko, un patiesi!

Gribas palekties augstu gaisā un izkliegt visu, līdz elpas trūkumam - labs vai slikts, lai pazūd nezūdībā, iesākot vasaru ar jaunu elpu! Ehh!

Skatoties uz bildi, man gribas piebilst - "Mēs visi dzīvojam zem vienām un tām pašām debesīm, taču mums visiem nav viens un tas pats horizonts. /K.Adenauers/"

Un, mīļie, visiem jauku, siltu vasaru un vienmēr blakus kādu, kas katru dienu padarīs kaut mazliet labāku! :)

laime..

Spēja sajust, mīlēt, lolot un zināt, ka Tev ir kāds, kas ir dārgāks par visu pasaulē, ir laba sajūta, vai ne? Mani nepamet sajūta, ka man ir paveicies! Arī ar maniem labākajiem draugiem!
Pēc pēdējo nedēļu pārdzīvojumiem un izdzīvotajām dienām, gribas palīst zem segas un nelīst laukā līdz brīdim, kad man spēks būs tik daudz, kad varēšu aizskriet, aiz spēka pārpilnības, līdz Rendai. Pavisam nopietni. Slimot nav viegli, lai arī manā sejā to nevar redzēt. Uzturēt sevi "man nekas nesāp" nav viegli. Būt vienmēr smaidīgai, pēdējā laikā ir mana lielākā misija. Un, vēl skola, kas prasa no manis TIK daudz, lai arī jānopūšas, viss ir sekmīgs un uz trīs mēnešiem varēšu aizmirst visu, kas ar to saistīts. Arī uz liecību izdošanu neiešu. Varbūt pēc tam, divatā ar skolotāju. Nu, negribas man redzēt klasesbiedru sejas, klausīties jokos, par kuriem man pat nav spēks smieties! Esmu stipra, to es arī pati zinu, bet arī man ir tukšais periods. Šobrīd gribētos palīst zem segas ar piparmētras tējas krūzi un piespiesties draugam. Tāda silta sajūta.
Pāri visam ir daudz priecīgu ziņu, kuras atsver visu slikto un sāpīgo. Ar nepacietību gaidu dzimšanas dienas bildes, tās aptvers tik daudz pozitīvu emociju, ehh!
Līst lietiņš.. Retu reizi man patīk! Patīk, ka var nedarīt neko, sēdēt pie tv un laiskoties, neraizējoties, ka kaut kas tiks nokavēts!

(sun)

Esmu iesoļojusi pilngadībā! Būtībā nekas nav mainījies, bet tā apziņa - TIK jauka! Paldies, mani vismīļākie par kopā būšanu, par bučām, mīļojieniem, par visu, visu! Paldies! Šīs brīvdienas bija brīnumjaukas pateicoties Jums, bučas!

18181818181818

Par spīti negulētai naktij, kašķiem mūsu mājā, mammas stesošanai, vakara plānošanai, visa gatavošanai, beidzot ir pienākusi diena, kas būs mana! Mans pasākums, mani mīļie, manas dāvanas, smaidi un mani 18! Krustmāte un mamma tā ir aizrāvušās, ka liekas, manai dzimšanas dienai būs uzrakstīts scenārijs. Tā jau nav, ka nepriecājos - priecājos! Pat ļoti! Jo, es varēšu ierasties kā jubilārs, nevis pārstresojusies kas un kā. Šoreiz tas man neinteresē, es zinu, ka būs forši. Draugi, radi un visi mīļie - kopā radīs fantastisku atmosfēru! Tikai neaizmirstiet, vislielākos samīļojienus gribēšu tieši 00:00, kad iesāksies mana īstā diena, 27.maijs! Ehh, pilngadība..
Mūsu krepapīru iekrājumi beidzās, toties skaistas puķītes ir! :) Iznākums tiks parādīts vēlāk!

Ruļļu dāma! Man savu bildi kauns likt, jo katru reizi kā pieeju pie spoguļa, es smejos pati par sevi, ko tad Jūs teiktu! ;D

dab-duā

Esmu veiksmīgi mājās! Slimnīcā gāja šausmīgi, pretīgi un ĻOTI briesmīgi! Uz neatgriešanos, pēc 5(??) reizes. Mazliet žēl, ka daktere mainās, tiešām sākām saprasties. Speciāli man nokārtoja sonogrāfu ātrāk, skrējām pa gaiteni, lai paspētu. Par to arī LIELS paldies un visi labie vārdi no manas puses, jo tiku mājās tad, kad tika solīts. Negulētas naktis, raudoši bērni nakts garumā, nakts sarunas, kas bija jānoklausās, jo otram nenāca miegs, agri rīti, māsiņu neapmierinātie ģīmi. Ehh.
Šobrīd man trūkst tikai kaut kas, kas šodien netika satikts.Visas savs laiks, pieņemsim. :)
Toties, paldies Annai par apciemojumu un milzīgo palīdzību, ko gan es bez Tevis darītu! :))

He, te atkal es. Jā, pēc ilgāka klusēšanas perioda. Tas ir tāpat kā būt kalna augšā un pēc brīža lejā - gribas man runāt un vairs nē. Un velme pazūd uz ilgu laiku. Draugs šajos brīžos prasa, kas noticis, jo man muti aizbāzt neesot iespējams. Iestājas panika, jo viss nav tā, kā ierasti.
Dzīve turpina ar mani spēlēt spēles. Ne visai interesantas, starp citu! Lai arī nevaru sūdzēties, ka nebūtu mīlēta. Tā tiešām nav! Bet, mana veselība ir kā mazs bērns - darīs/reaģēs kā gribēs. Mierīgi dzīvojot (kā bērnam iedodot konfekti) viss ir kārtībā, bet tiklīdz pasveras un vienu pusi ( kā bērnam NEiedodot konfekti) bladāc! Sprādziens un sākas kas jauns.. Šī mēneša brīnums - mistiskas alerģijas pumpas. Ej nu sazini, kas ir pie vainas, vai arī tas ir ķermenis, kas protestē (taisni, kā mazs bērns)! Un, manas mistiskās garastāvokļa maiņas - KAUT KĀDS ĀRPRĀC!
Ir 14.maija  vēls vakars, pēc divām dienām atkal atradīšos slimnīcā, vēl pēdējo reizi pirms manas 18. dzimšanas dienas! Jā, jā - pēc divām nedēļam es iesoļošu pilngadībā. Pasākums, kas tiek domāts - pārdomāts - un izdomāts! Jo, man gribas tieši tādu, kā ES vēlos! Visi mani tuvākie un mīļākie vienkopus - superjauka sajūta jau tagad!
Unun, pavasara vēstneši, mm!

manradosnavpūķi

Ļoti priecē, ja tevi mīl tevis paša dēļ. -- Bomaršē

Pēdējā laikā bieži atmiņā uzpeld mammas izteiktais apgalvojums par mani -> "Nezinu, kā Tevi kāds varēs paciest!" Brīžiem pati brīnos par pacietību, ar ko apveltīti cilvēki man blakus! Lai arī reti esmu ļaunuma iemiesojums un apvainojusies uz visu pasauli. Tā nav bieži, bet ja tā gadās, tad manī ir morāls pagurums no visa, tiešām no VISA! Pēdējās dienās spēju priecāties, skaļi smieties, raudāt no dusmām un vienkārši bezjēgā īgņoties - visu mierīgi vienas stundas laikā. Pat acu nepaspēsiet pamirkšķināt, kad mans garastāvoklis būs mainījies par 180 grādiem. Mans upucīts spēj tikai nopūsties un mani izturēt. (Skaļi aplausi un ziedi lido no visām pusēm kā apbalvošanā, jo ne visi ir spējīgi mani izturēt! :D ) Bučas (hug)