dab-duā

Esmu veiksmīgi mājās! Slimnīcā gāja šausmīgi, pretīgi un ĻOTI briesmīgi! Uz neatgriešanos, pēc 5(??) reizes. Mazliet žēl, ka daktere mainās, tiešām sākām saprasties. Speciāli man nokārtoja sonogrāfu ātrāk, skrējām pa gaiteni, lai paspētu. Par to arī LIELS paldies un visi labie vārdi no manas puses, jo tiku mājās tad, kad tika solīts. Negulētas naktis, raudoši bērni nakts garumā, nakts sarunas, kas bija jānoklausās, jo otram nenāca miegs, agri rīti, māsiņu neapmierinātie ģīmi. Ehh.
Šobrīd man trūkst tikai kaut kas, kas šodien netika satikts.Visas savs laiks, pieņemsim. :)
Toties, paldies Annai par apciemojumu un milzīgo palīdzību, ko gan es bez Tevis darītu! :))