manradosnavpūķi

Ļoti priecē, ja tevi mīl tevis paša dēļ. -- Bomaršē

Pēdējā laikā bieži atmiņā uzpeld mammas izteiktais apgalvojums par mani -> "Nezinu, kā Tevi kāds varēs paciest!" Brīžiem pati brīnos par pacietību, ar ko apveltīti cilvēki man blakus! Lai arī reti esmu ļaunuma iemiesojums un apvainojusies uz visu pasauli. Tā nav bieži, bet ja tā gadās, tad manī ir morāls pagurums no visa, tiešām no VISA! Pēdējās dienās spēju priecāties, skaļi smieties, raudāt no dusmām un vienkārši bezjēgā īgņoties - visu mierīgi vienas stundas laikā. Pat acu nepaspēsiet pamirkšķināt, kad mans garastāvoklis būs mainījies par 180 grādiem. Mans upucīts spēj tikai nopūsties un mani izturēt. (Skaļi aplausi un ziedi lido no visām pusēm kā apbalvošanā, jo ne visi ir spējīgi mani izturēt! :D ) Bučas (hug)