rit dienas..

 !!!

Reiz taču pienāks diena, kad Tu tā vietā, lai pamostos un ķertos klāt pie brokastīm, atjēgsies tajā daudz pieminētajā tunelī, kura galā zaigos spožā un brīnumainā gaisma, un Tavs dzīves ceļojums būs galā. Un, lūk, tajā pat brīdī, kad acu priekšā, kā apgalvo, nozibēs viss Tavs mūžs, diez vai Tev liksies svarīgi tas, cik naudas būsi iekrājis, kādus apbalvojumus esi saņēmis, cik automašīnu Tev ir bijis, kādās drēbēs ģērbies, vai arī cik reizes Tavs ģīmis ir bijis redzams avīzē. Zini, man liekas, ka tajā brīdī Tev daudz svarīgāks būs tas, cik daudz mīļuma dzīvē esi devis citiem un saņēmis... cik nakšu esi pavadījis, sajūsmā vērdamies zvaigžņu pilnajās debesīs...Tad Tu atsauksi atmiņā gan paša taisītos sniegavīrus, gan vasaras lietus lāses, gan to brīdi, kad sadzirdēji čukstu "Es Tevi mīlu"...Neiznieko laiku, raizēdamies un prātodams par nākotni. Tā noteikti pienāks - un pavisam drīz. To nu es droši varu Tev apsolīt.Tā vietā labāk pacel galvu augstāk, uzvelc savas vecās pastalas, un dodies, kur Tava sirds Tevi ved... Kaut vai līdz pasaules galam. Un neaizmirsti nekad to, ka ikviena diena ir dārga dāvana, ja vien Tu proti novērtēt to, ko šī diena Tev sniedz. Un ja tā, tad Tevi gaida vēl viena nenovērtējama dāvana.
Rītdiena...

             

otrdiena

Nekāda laimes izpausme. Dziļa vilšanās nevis sevī, bet gan cilvēkā, kas sevi vērtē augstāk, nekā viņš jebkad būs! Un.. līdz ar to, šī diena ir pietiekami sabojāta, lai to sabojātu vēl vairāk!
Dzeru kōlu un nedomāju par neko!

piupiu

( Kāds teica, ka mani no bildes var dabūt arī ārā? nē, haha! )

Ziniet.. iet ar vien labāk! Spēju savākties, kad to vajag, paraudāt, kad iekšā viss griežas, mīlēt un darīt to, kas pašai patīk! Vasara jau sāk iet uz otru pusi, pīlādži jau ir orandži un vakaros prasās pēc siltas tējas. Vispār es nesūdzos! Siltais laiks ir tāpēc, lai mēs ilgotos pēc aukstiem vakariem zem segas ar tējas krūzi un mīļoto blakus, kā arī ziemā, tā vien ilgojamies pēc siltuma.. un tā vienmēr.. tā tas laiks un gadi paiet. Vasara nogurdina, nav jau tā, ka man nepatīk!
Atzīšos, man ir paveicies ar apkārtējiem cilvēkiem, kad nepagriež muguru pat tad, kad mana attieksme ir vērā ņema un nokaunināma! Reizēm man ir vajadzīgi spērieni pa muguru, lai sarastu un atgrieztos reālajā pasaulē.
Šobrīd ir piektdienas vakars, kad laukā varētu pasēdēt un baudīt jauko laiku.. un man pietrūkst mana Anna, kas šajos brīžos būtu man blakus! Katru dienu ar vien vairāk - brauc tak mājās!!!

Unun.. esmu laimīgākais cilvēks pasaulē, jo man vienmēr ir blakus mans mīļākais cilvēks!

Ehh..

Brīžiem nevaru saprast - vai cilvēkus nespēju, vai arī nevēlos saprast. Spēj sarežģīt pat visvienkāršākās lietas un sabojāt visu, līdz pēdējam. Ja tas skar mani pašu vai manus tuvos, tas mani sadusmo! Kāda tam visam ir jēga? Kāpēc tā jādara? Kāpēc nevar dzīvot tā vienkāršāk, plūstot pa straumi? Pie manis šī apjausma laikam neatskries, ehh.

Šodien mamma atļāvās atcirst savai draudzenei, tikai tāpēc, ka nespēja izturēt stulbu pļurkstēšanu par to, ka esam garāki nekā viņa. Goda vārds, man nav nekas pret garākiem vai īsākiem cilvēkiem, bet ja sāk bezjēgā par to runāt, mēs ar mammu paliekam nejaukas. Neviens neliek ar mums runāt, ja kaut kas nepatīk.. šiu, šiu, neviens ceļu neaizšķērso.. Tas ir tāpat, ka katrs dzīvojam savu dzīvi, katram ir sava doma un spēja attīstīt savu nākotni jau tagad! Viens raksta dzejoļus, kāds lasa ogas un iekrāj naudiņu, kāds vienkārši mīl savus tuvos un tos, bez kuriem nākotne nav iedomājama. Veido un cīnās par to, jo neviens cits nevar atļauties norādīt, kā man kaut ko darīt, kā dzīvot, kā mīlēt un kad es drīkstēšu, par kaut ko paraudāt. Tas viss ir no manis atkarīgs un, ja kāds jaucas, lai Dievs pastāv klāt! Bieži cilvēkiem patīk citu dzīve vairāk kā savējā..  nožēlojami! Šeit noderēs teiciens "Paskaties pa priekšu uz sevi un tad norādi uz citiem!"

Tur, kur zivis ar rokām var makšķerēt..

25. jūnijā sākās mans šīs vasaras lielākais un garākais pārbrauciens ar kaimiņģimeni, lieki teikt, ka tik ilgi kopā nekad neesam pavadījuši. Sakravājušies, priecīgi braucām uz Rīgu."Spicē" nočammājušies, sapērkam visu līdz aizmirsto un nesamies uz kuģi, uzbraucam gandrīz pēdējie. Atrodam kajīti, paēdam un dodamies izlūkos. Katrīna sajūsmā, mēs sajūsmā, ka viņa sajūsmā! ( Tieši tā arī bija!) Vakarā koncerts, uzstājas vienkārši kolosāla soliste, klausījos populārākās dziesmas ar atplēstu muti un visu vakaru izbaudīju, vienkārši ideāli!
No rīta veļamies un sākas garākais pārbrauciens uz pilsētu (ciematiņu), kurai nosaukumu vairs neatceros. Braucām gandrīz 12 stundas no vietas!!! Dibens aizmidzis, viss ir izbesījis, ehh.. Iedomājoties vien, ka atpakaļceļš būs divas reizes garāks, jau slikti tagad.
Šeit dzīvojamies jau trešo dienu. Ezers pa logu redzams, kalni.. vienīgi auksts un dikti nepatīkams, bet tas netraucē atpūsties.. Ar Jurci spēlējam mīnusus, lēkājam pa batutu.. darīt te ir ko, ja grib! Lielākoties abi vīrieši brauc makšķerēt, tāpēc mums - trīs dāmām, pa mūsu tagadējām mājām, tāds miers.. Paskatāmies multenes, padauzāmies pa lauku un nedarām NEKO! Tāpat kā šobrīd - mazā čuč, zita ar mājas īpašnieku muļķo krievus, bet es.. es rakstu un ievelku elpu.. Sāk pietrūkt mājas, savi mīļie, sava gulta un sabiedrība!
Šeit vēl jāpārnakšņo divas naktis, tad visa 7diena paies krāmējoties un jādodas ceļā.. Stoholma - Tallina.. Un tad vēl tikpat garš ceļš mājup.. Tikai šoreiz, liksies, ka ceļš nekad nebeigsies, jo ceļš mājup ir pats garāaaaakais!
Kā jau es, mājas aizmirsusi vadiņu, nevaru parādīt bildēs, cik skaisti te ir!
Mājiniekiem bučas!

šodienai..

Ir lietas, kuras nevar mainīt, var mainīt tikai attieksmi pret tām.

papapamazītēm

Vinnijs Pūks jautāja sivēnam: Kas šodien pa dienu? 
Sivēns atbildēja: Šodiena. 
Vinnijs nopriecājās: Šodiena ir mana mīļākā diena!

Es tikai gribēju pateikt, ka vasara iesākusi tiešām jauki!Nav īsti laiks pat īsti saskumt par kaut ko, jo dzīvoju lielā ritenī, kas strauji ripo uz priekšu un man jākustas ritmā līdz, jo viens solis nepareizi un viss - jāsāk no jauna! Jākustas, jāsmaida, jāsmejas un jāmīl! 

Mīliet, kā mīl bērns - ne par ko, un patiesi!

Gribas palekties augstu gaisā un izkliegt visu, līdz elpas trūkumam - labs vai slikts, lai pazūd nezūdībā, iesākot vasaru ar jaunu elpu! Ehh!

Skatoties uz bildi, man gribas piebilst - "Mēs visi dzīvojam zem vienām un tām pašām debesīm, taču mums visiem nav viens un tas pats horizonts. /K.Adenauers/"

Un, mīļie, visiem jauku, siltu vasaru un vienmēr blakus kādu, kas katru dienu padarīs kaut mazliet labāku! :)

laime..

Spēja sajust, mīlēt, lolot un zināt, ka Tev ir kāds, kas ir dārgāks par visu pasaulē, ir laba sajūta, vai ne? Mani nepamet sajūta, ka man ir paveicies! Arī ar maniem labākajiem draugiem!
Pēc pēdējo nedēļu pārdzīvojumiem un izdzīvotajām dienām, gribas palīst zem segas un nelīst laukā līdz brīdim, kad man spēks būs tik daudz, kad varēšu aizskriet, aiz spēka pārpilnības, līdz Rendai. Pavisam nopietni. Slimot nav viegli, lai arī manā sejā to nevar redzēt. Uzturēt sevi "man nekas nesāp" nav viegli. Būt vienmēr smaidīgai, pēdējā laikā ir mana lielākā misija. Un, vēl skola, kas prasa no manis TIK daudz, lai arī jānopūšas, viss ir sekmīgs un uz trīs mēnešiem varēšu aizmirst visu, kas ar to saistīts. Arī uz liecību izdošanu neiešu. Varbūt pēc tam, divatā ar skolotāju. Nu, negribas man redzēt klasesbiedru sejas, klausīties jokos, par kuriem man pat nav spēks smieties! Esmu stipra, to es arī pati zinu, bet arī man ir tukšais periods. Šobrīd gribētos palīst zem segas ar piparmētras tējas krūzi un piespiesties draugam. Tāda silta sajūta.
Pāri visam ir daudz priecīgu ziņu, kuras atsver visu slikto un sāpīgo. Ar nepacietību gaidu dzimšanas dienas bildes, tās aptvers tik daudz pozitīvu emociju, ehh!
Līst lietiņš.. Retu reizi man patīk! Patīk, ka var nedarīt neko, sēdēt pie tv un laiskoties, neraizējoties, ka kaut kas tiks nokavēts!

(sun)

Esmu iesoļojusi pilngadībā! Būtībā nekas nav mainījies, bet tā apziņa - TIK jauka! Paldies, mani vismīļākie par kopā būšanu, par bučām, mīļojieniem, par visu, visu! Paldies! Šīs brīvdienas bija brīnumjaukas pateicoties Jums, bučas!