Šodien saskāros ar attieksmi, kas turpmāk noteikti mainīs manas domas. Ejot mājās satiku skolotāju (kuru, lai paliek noslēpumā) un novēlot priecīgus svētkus, cilvēks pilnīgi mainījās - sirsnīgs smaids, labi vārdi un skatiens, kas nelaida tālāk. Pie šīs dienas bezsakarības, tas bija liels plusiņš šodienai. Esmu kā labu darbu izdarījusi! Tik maz tomēr vajag!
Vēlviens gads jau atkal ir pagājis. Caur smiekliem un asarām, priekiem un bēdām. Šis gads atšķīrās, jo sajutos piederīga ne tikai savai ģimenei. Novērtēta un mīlēta. Vienmēr visam pa vidu. Samīļota un vienmēr apbižota, lai arī kā censtos to novērst. Es jūtos laimīga, lai arī.. kaut kas nav tā! Un, varbūt arī nekad nebūs tā, kā gribētos.
Visiem, visiem novēlu mīlēt un būt mīlētiem! Priecīgu Jauno čūskas ( puiši šobrīd teiktu ššssss ) gadu! Priekā!
Sssssss...jeb laimīgu! :*
AtbildētDzēst