āha

Dzīvē ir tik daudz likumsakarību. Tu ej, dari, "sities" pa dzīvi un nemaz par to nepiedomā. Bet, visam, kas notiek - ir kāda jēga. Nekad neesat aizdomājušies, ka saslimstot, pats ķermenis Jūs bremzē, lai apsēstos un apdomātos, kas dzīvē neiet kā vajag? Vai vienkārši vajadzīga atpūta, par kuru mēs ikdienā aizmirstam? Cilvēku dabā ir tikai rauties, rauties, rausties..pat īsti nezinot, uz kuri pusi vajag.
Arī es esmu saķērusi kādu zarazu, kas liek justies vienkārši šausmīgi.. Bet, nav laika skumt.. Kā šodien tētim teicu, pat vislielākajā sliktumā var atrast labumu, vajag tikai meklēt un gribēt atrast. Lai arī skolu, patiešām, nav īstais laiks kavēt - man ir brīva diena, kurā varu atpūsties un sakārtot ar skolu saistītās lietas. Un, vispār, veselība ir pirmajā vietā, bez tās arī tavam vislielākajam sapnim un karjerai nav nekāda jēga.
Neaizmirstam par sevi!

"Daudzi no mums domā, ka pasaule ir tāda, kādu mēs to redzam, kaut gan īstenībā pasauli redzam tādu, kādi esam mēs paši."