svētdiena, 2012. gada 4. marts

maz-laime-vajag

Manas garastāvokļa maiņas ir vārdiem neaprakstāmi kaitinošas. Un, jo vairāk esmu nogurusi, jo trakāk ir. Vēl aiz vien apbrīnoju cilvēkus, kas šajos brīžos ar sakostiem zobiem skatās man acīs un cenšas mani nomierinās, lai arī tobrīd esmu pats kaitinošākais cilvēks pasaulē. Es pati apzinos, bet kā saka "viena pagale nekad nedeg" ir šīs nedēļas iecienītākais teiciens. (arī manam rupucim, kam šis bija jādzird ne vienu reizi vien). Ja spējat mani paciest un neesat vēl novērsušies brīžos, kad pati vairs sevi neizprotu, es Jūs uzskatu par varoņiem! Jā, par VAROŅIEM!!!

Ja ceturtdienas vakarā uzzināju ziņas, kas ir briesmīgākās pēdējā pus gada laikā, tad vakardiena (sestdienas vakars) bija viens no maniem pēdējo nedēļu mīļākajiem vakariem. Pēc, apmēram, četru gadu pauzes, uzkāpu uz slidām, šajā sezonā, trešo reizi. Ja ņem vērā to, ka februrārī, kad uzkāpu pirmo reizi uz slidām, nepratu vispār slidot, katra kāja gāja uz savu pusi, tad vakar nebija nemaz tik slikti. Tā laikam ir apziņa, ka man blakus ir kāds, kas māk slidot. Viss jau sākas galvā. Pašai milzīgs prieks! :) Esmu ar mieru braukt slidot vēl un vēl, vēl, vēl!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru