Laiks iet un viss mainās.
Šodien jau jūtos salīdzinoši labāk.. nekā vakar un pēdējo nedēļu. Vispār brīvdienas bija brīnišķīgas. Kā jau visas viņas. Ir blakus kāds, kas dārgāks par visiem.
Piektdien man bija tas gods aizbraukt līdz paskatīties, kā īsti veči slido. Sajusties kā tas ir, būt draudzenei, kurai puisis slido un labi slido! Papriecāties par spēli un par to, ka mani neaizmirstot, pirms un pēc spēles pieslido un sabučo. Nozīmīgi - man! Acis no malas, kas vēro un manī izraisa smieklus. Vispār, jo ilgāk skatās kā slido, jo vairāk pašai gribas un tad pat vairs netraucē tas, ka nemāku un ceļi nepriecātos. Gribas un viss! Bet, es zinu, ka es drīz varēšu paslidot. Zinuzinuzinūuuu!
Ir tik jocīgi, ka lai arī ko Tu darītu, mēģinātu otram iestāstīt, viņš paskatās Tev sejā un pasaka, ka melo. Zina visu. Par gaumi, par izjūtām, par visu.. Var nedarīt neko, bet uz ādas parādās "zossāda". Jocīgi - ļoti! Bet patīkami.
Varētu stāstīt un stāstīt par mani, par maniem izgājieniem. Tas ir jāizdzīvo.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru